Siltumsūknis mājai

Siltumsūknis mājai ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt apkures izmaksas un pāriet uz atjaunīgu enerģiju. Latvijas privātmājām pieejami trīs galvenie siltumsūkņu tipi, un izvēle atkarīga no ēkas apkures sistēmas, siltumizolācijas, pieejamās zemes platības un budžeta. Šajā lapā aplūkojam galvenos aspektus, kas palīdzēs izlemt, kurš siltumsūknis privātmājai ir vispiemērotākais.

Kuru siltumsūkni izvēlēties mājai

Izvēle sākas ar vienkāršu jautājumu — vai mājā ir ūdens apkure vai nē. Ja ir radiatori vai siltās grīdas, kuros cirkulē ūdens, visbiežāk piemērotākā ir gaiss–ūdens siltumsūkņa uzstādīšana — tā integrējas esošajā sistēmā un nodrošina arī karsto ūdeni. Ja ūdens apkures nav un to grūti vai neizdevīgi ierīkot, labākais variants ir gaiss–gaiss siltumsūknis, kas silda gaisu tieši telpās. Ja ir pieejama zemes platība un vēlaties maksimālu efektivitāti ilgtermiņā, izvēles variants ir zemes siltumsūknis.

Katram tipam ir savas stiprās puses — gaiss–ūdens ir visuniversālākais, gaiss–gaiss ir ātrākais un lētākais uzstādīt, zemes siltumsūknis ir dārgākais iegādā, bet ar zemākām darbības izmaksām. Pareiza izvēle prasa novērtēt ēku kopumā, ne tikai apkures sistēmu.

Gaiss–ūdens — populārākā izvēle

Gaiss–ūdens siltumsūknis ir vispopulārākais siltumsūkņa veids Latvijas privātmājām, un tam ir skaidrs iemesls — tas silda ūdeni radiatoriem un siltajām grīdām, kā arī sagatavo karsto ūdeni sadzīšanai. Tas integrējas esošajā ūdens apkures sistēmā bez būtiskas pārbūves, kas padara siltumsūkņa uzstādīšana mājai ar ūdens apkuri par salīdzinoši vienkāršu procesu.

Mūsdienu gaiss–ūdens iekārtas saglabā augstu efektivitāti pat līdz –20°C āra temperatūrai, tāpēc Latvijas klimats nerada grūtības. Siltās grīdas ir ideāls pāris šim siltumsūkņa veidam, jo darbojas pie zemām piegādes temperatūrām un ļauj sasniegt maksimālo sezonālo efektivitāti (SCOP). Esošu radiatoru sistēmu var arī integrēt, taču var būt nepieciešami lielāki radiatori vai papildu siltuma izvades virsmas.

Tipisks 6–10 kW gaiss–ūdens siltumsūknis ar uzstādīšanu Latvijā orientējoši maksā no €5,000 līdz €12,000 atkarībā no iekārtas, bufera tvertnes, karstā ūdens boileri un nepieciešamajiem papilddarbiem. Sīkāk par izmaksām lasiet cenas lapā.

Gaiss–gaiss — vienkāršāks risinājums

Mājām bez ūdens apkures vai tādām, kur ūdens sistēmas ierīkošana nav izdevīga, gaiss–gaiss siltumsūknis ir vienkāršāks un ātrāks risinājums. Tas silda gaisu tieši telpās ar vienu vai vairākiem iekštelpas blokiem un var arī dzesēt vasarā — noderīga funkcija, kas ūdens siltumsūkņiem parasti nav pieejama bez papildu sistēmas.

Šis siltumsūkņa veids ir piemērots arī kā papildu sildīšana esošai apkures sistēmai — piemēram, ja galvenā apkure ir koksne vai granulas, bet vēlaties efektīgāku un ērtāku risinājumu starpsezonā un mērenās ziemas dienās. Uzstādīšana ir ātra, parasti 1–2 dienu laikā, bez hidrauliskiem darbiem un gružiem. Tas ir arī lētākais variants — orientējoši €1,500–€5,000 ar uzstādīšanu.

Zemes siltumsūknis — maksimāla efektivitāte

Zemes siltumsūknis ir efektīvākais siltumsūkņu tips, jo izmanto stabilu zemes siltumu visu gadu. Pat aukstākajās ziemas dienās zeme vairāku metru dziļumā saglabā relatīvi pastāvīgu temperatūru, kas ļauj iekārtai strādāt ar augstu efektivitāti neatkarīgi no āra gaisa.

Tas prasa pieejamu zemes platību — urbumi dziļumā (tipiski 80–150 m) vai horizontālie kolektori 1–1,5 m dziļumā. Zemes siltumsūkņa uzstādīšana ir dārgāka nekā gaiss–ūdens, orientējoši €8,000–€18,000 ar urbumiem, taču ilgtermiņā tas ir visrentablākais risinājums zemāko elektroenerģijas patēriņa dēļ. Tas ir piemērots mājām ar zemu siltumzudumu un ūdens apkuri, kur īpašnieks plāno ilgmūžīgu ieguldījumu.

Kas jāņem vērā

Pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi izvērtēt vairākus faktorus, kas tieši ietekmē gan izvēli, gan uzstādīšanas izmaksas un iekārtas darbību turpmākajos gados.

Šie faktori ir savstarpēji saistīti — piemēram, slikti izolētai mājai var būt nepieciešama lielāka jaudas iekārta, kas paaugstina gan iegādes, gan ekspluatācijas izmaksas. Bieži vien pirms siltumsūkņa uzstādīšanas ir lietderīgi vispirms uzlabot ēkas siltumizolāciju, kas samazina nepieciešamo jaudu un pagarina iekārtas kalpošanas laiku.

Siltuma jaudas aprēķins

Viens no svarīgākajiem, bet bieži pārredzētajiem aspektiem ir pareiza siltumsūkņa jaudas noteikšana. Siltumsūkņa uzstādīšana mājai nedrīkst notikt bez siltuma zudumu aprēķina — tas ir pamats, uz kura izvēlas iekārtas jaudu un veidu.

Pārāk maza iekārta nespēs sildīt māju aukstākajās ziemas dienās, un sistēma būs jāpapildina ar rezerves sildītāju, kas palielina elektrības patēriņu. Pārāk liela iekārta darbosies īsos ciklos — ātri ieslēdzas un izslēdzas, kas paaugstina kompresora noplūdi, saīsina kalpošanas laiku un samazina sezonālo efektivitāti.

Pareizu jaudu nosaka speciālists, balstoties uz ēkas siltumzudumu aprēķinu, kas ņem vērā sienu, logu, durvju un jumta siltumizolāciju, kā arī ventilācijas veidu. Apsekojuma laikā speciālists novērtē arī esošo apkures sistēmu un bufera tvertnes nepieciešamību, kas nodrošina vienmērīgu iekārtas darbību un pagarina tās kalpošanas laiku.

Pēc formas aizpildīšanas sazināsimies ar jums, lai precizētu detaļas un sniegtu piedāvājumu. Sazināsimies ar jums, lai precizētu detaļas un, ja nepieciešams, norunātu apsekojumu jūsu īpašumā. Pieteikums ir bez maksas un bez saistībām.